ARHĪVS
Raksti
Viss, kas publicēts — hronoloģiski. 26 ieraksti.
10 prompti, kurus ir vērts saglabāt
Internetā netrūkst sarakstu ar “100 labākajiem ChatGPT promptiem”.
AI mums nozog latviešu valodu. Vai varbūt mēs paši to viņam atdodam?
Es pēdējā laikā lasu daudz tekstu, kurus ir rakstījis mākslīgais intelekts.
Es mēģināju iztēloties 72 stundas bez interneta. Pēc septiņām minūtēm radās problēmas.
Sākumā tas neizklausās tik traki.
Ko īsti var izdarīt ENINS.MEDIA?
Video, web, AI, kampaņas un digitāli produkti cilvēku valodā.
Tu nopirki filmu. Izrādās, ka nopirki cerību.
Internetā ir poga “PIRKT”. Tā ir ļoti skaista poga. Vienīgā problēma: reizēm tā nenozīmē “pirkt”.
Lūdzu, atskaņojiet Latviju. Vismaz 30%.
Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio plānots pakāpeniski palielināt līdz 30%. Bet vai procentu zīme pati spēj radīt pieprasījumu pēc Latvijas mūzikas?
Latvijas Radio aizgāja pēc kafijas. Atgriezās kā LSM Izklaide.
Tu nospiedi “Follow” Latvijas Radio. Dažus gadus vēlāk izrādās, ka esi pieteicies izklaidei. Par jauno LSM sociālo tīklu loģiku un vienu mazliet dīvainu auditorijas mantojumu.
AI, režija un dizains: trīs prasmes, ar kurām ideju pārvērst reālā darbā
Ir diezgan viegli tikt pie idejas. Daudz grūtāk ir panākt, lai no tās beigās kaut kas sanāk.
Kāpēc labākās sarunas bieži notiek mašīnā?
Ir vietas, kur cilvēki speciāli iet sarunāties. Kafejnīcas, restorāni, virtuves galdi, dīvāni. Reizēm pat tiek pateikts tas mazliet biedējošais teikums: “Mums vajag parunāt.” Un tad ir mašīna. Vieta, kurā neviens īpaši nav plānojis runāt par dzīvi. Bija vienkārši jāaizbrauc līdz Rīgai, mājās vai uz veikalu pēc piena. Pēc četrdesmit minūtēm piens joprojām nav nopirkts, toties tu zini, ko cilvēks blakus patiesībā domā par darbu, attiecībām, savu tēvu un pēdējiem pieciem dzīves gadiem. Kaut kā mašīnai piemīt ļoti savāda spēja no parasta brauciena uztaisīt sarunu, kuru neviens nebija ieplānojis.
Lieli mākslinieki mazā kafejnīcā
Ir kaut kas mazliet absurds brīdī, kad cilvēks, kuru esi pieradis redzēt televīzijā, koncertzālē vai uz lielas festivāla skatuves, pēkšņi stāv dažus metrus no tava galdiņa. Nav milzīga LED ekrāna. Nav barjeras starp skatuvi un skatītājiem. Nav tūkstoš cilvēku pūļa, kurā pazust. Ir kafejnīca. Daži galdi. Cilvēki ēd, dzer vīnu, sarunājas. Kāds vēl pēdējā brīdī pārbīda krēslu. Virtuvē turpinās sava dzīve. Un tad sākas koncerts. Man pēdējā laikā ir bijusi iespēja uz to paskatīties no otras puses. Nevis tikai atnākt uz gatavu pasākumu, bet redzēt, kā mazā vietā mēģina notikt kaut kas, kas pēc savas būtības ir daudz lielāks par pašu telpu.
Mēs visu laiku gaidām, kad sāksies īstā dzīve
Ir tāda dīvaina sajūta, ka dzīve visu laiku ir mazliet sagatavošanās stadijā. Vēl jāpabeidz šis darbs. Jāsakārto nauda. Jāsalabo tas, kas salūzis. Jāatbild uz ziņām. Jāpabeidz projekts. Jāsagaida nākamais mēnesis. Tad būs mierīgāk. Un tad beidzot varēs dzīvot. Problēma ir tāda, ka tas “tad” uzvedas diezgan nekaunīgi. Tiklīdz tu tam pietuvojies, tas paiet vēl dažus metrus uz priekšu.
Es intervēju pats sevi, jo neviens cits nepieteicās
Dažreiz, lai dabūtu labu interviju, vajag atrast īsto cilvēku, sarunāt laiku, sagatavot jautājumus un cerēt, ka viņš atbildēs godīgi. Es nolēmu procesu optimizēt. Tāpēc ENINS.BLOG šoreiz intervē mani. Diemžēl intervētājs mani pazīst pārāk labi.
Mēs visi internetā izliekamies, ka izlasījām Terms & Conditions
Internetā ir daudz melu. “Esmu ceļā.” “Izlasīju ziņu tikai tagad.” “Man ir 18.” Bet viens no tiem ir tik universāls, ka mēs pat vairs neizliekamies, ka tas ir patiess. “I have read and agree to the Terms & Conditions.” Nē, neesi. Es arī neesmu. Un tomēr mēs abi nospiedīsim I AGREE.
Paroles drošības prasības ir aizgājušas par tālu
Kādreiz parole bija vienkārša lieta. Tu izdomāji vārdu, kuru atcerēsies, ievadīji to divreiz un dzīvoji tālāk. Protams, drošības ziņā cilvēce tolaik dzīvoja aptuveni ar principu “atslēga ir zem puķupoda”, tāpēc kaut ko mainīt vajadzēja. Un mēs mainījām. Tagad parolei jābūt vismaz 12 rakstzīmes garai, jāsatur lielais burts, mazais burts, cipars un īpašā rakstzīme. Spriežot pēc attīstības tempa, drīzumā būs nepieciešams arī viens hieroglifs, asinsgrupa un notariāli apliecināts pierādījums, ka paroli izdomāji pats.
AI man ietaupa laiku. Tāpēc tagad man nav laika.
Kad sāku nopietnāk izmantot AI, viens no lielajiem solījumiem bija laiks. Darbus, kuri agrāk prasīja stundas, varēs izdarīt ātrāk. Rutīna pazudīs. Produktivitāte pieaugs. Beidzot atliks vairāk laika dzīvei. Tehniski tas viss ir noticis. Ir tikai viena problēma. Neviens nepateica, ko cilvēks darīs ar ietaupīto laiku. Izrādās, es tajā uztaisīšu vēl kaut ko.
Es atvēru telefonu, lai paskatītos pulksteni. Pēc 20 minūtēm joprojām nezinu, cik ir pulkstenis.
Man vajadzēja tikai uzzināt, cik ir pulkstenis. Tas bija viss. Neuzzināt, ko dara cilvēks, kuru neesmu saticis kopš 2017. gada. Neapskatīties video par restorānu Gruzijā. Neuzzināt, ka kāds internetā atkal kļūdās. Vienkārši paskatīties pulksteni.
Es uztaisīju radio, kurā klausītājs neko nevar izvēlēties
Internetā gandrīz viss ir uzbūvēts ap izvēli. Izvēlies dziesmu. Pārslēdz. Ieliec rindā. Patin. Nospied SKIP. Man gribējās uztaisīt pretējo. Radio, kurā tu atnāc un klausies to, kas tajā brīdī skan.
The Bodyguard: kino, kuram nevajadzēja būt tik labam
Popzvaigzne. Draudi. Miesassargs. Aizliegta tuvība. Briesmas. Dziesmas. Uz papīra gandrīz viss izskatās pēc formulas. Un tomēr pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem filma joprojām kaut kā sasodīti labi turas kopā.
Es uztaisīju radio, kurā klausītājs neko nevar izvēlēties
Demo saturs. Eksperiments par to, kas notiek, ja no interfeisa izņem visas izvēles un atstāj tikai vienu skaņas plūsmu.
Klusums starp kadriem
Filma, kurā vissvarīgākais notiek tajās divās sekundēs, kad neviens nerunā.
Cik tālu var aiziet ar Lovable, pirms sākas īstā programmēšana?
Demo saturs. Piezīmes par robežu starp ātru būvēšanu un momentu, kad jāsāk domāt kā inženierim.
Kadrs, kuru nevar aizmirst
Viens kadrs, kas paskaidro visu filmu labāk par tās treileri.
AI video vairs nav triks. Interesantāks ir jautājums, ko ar to iesākt.
Demo saturs. Par to, kā ģeneratīvais video pārvietojas no demonstrācijas uz reālu darba procesu.
Internets ir pilns ar rīkiem. Tāpēc es uztaisīju vēl vienu.
Demo saturs. Attaisnojums, kas izskatās pēc idejas.
Kāpēc man patīk būvēt lietas, kuras neviens nav prasījis
Demo saturs. Īsa personīga piezīme par darbu bez pasūtījuma.
Ko es iemācījos, taisot AI spēli ģimenēm
Demo saturs. Sešas nedēļas, viena spēle un daudz izmestu ideju.