Vai par AI bildi Facebook tiešām var sodīt ar 15 miljoniem eiro?

ES AI regulas jaunās prasības: kad AI saturs jāmarķē, kam draud sodi un ko tas nozīmē Latvijas satura veidotājiem.

Mazs uzņēmums izveido reklāmas attēlu ar mākslīgo intelektu un ievieto Facebook. Tad izlasa, ka par AI saturu draud 15 miljonu eiro sods. Vai tiešām? Nē, ne par katru attēlu. Taču jaunie ES noteikumi ir jāuztver nopietni.

No kurienes 15 miljoni?

ES Mākslīgā intelekta akta 99. pants noteiktiem pārkāpumiem paredz sodu līdz 15 miljoniem eiro vai 3% no uzņēmuma pasaules gada apgrozījuma. Tas nav automātisks sods par AI attēla publicēšanu. Piemērojot sodus, jāvērtē pārkāpuma smagums un apstākļi; mazajiem uzņēmumiem paredzēti īpaši samērīguma nosacījumi.

Ko patiesībā prasa 50. pants?

No 2026. gada 2. augusta piemēro AI akta pārredzamības prasības. AI sistēmu nodrošinātājiem ir pienākumi attiecībā uz mašīnlasāmu sintētiskā satura marķēšanu. Savukārt satura izmantotājiem atsevišķās situācijās jāatklāj, ka saturs ir mākslīgi radīts vai manipulēts. Šie pienākumi nav viens un tas pats.

AI reklāmas attēls nav automātiski dziļviltojums

Fantastisks produkta plakāts vai stilizēta reklāma ne vienmēr prasa redzamu uzrakstu «Radīts ar AI». Tomēr reklāma nedrīkst maldināt par produktu vai tā īpašībām. Ja attēls vai video ticami ataino īstu cilvēku, vietu vai notikumu, kas patiesībā nav noticis, jāvērtē dziļviltojuma atklāšanas pienākums.

Politiķis, kurš neko tādu nav teicis

Ja AI video rada iespaidu, ka reāla persona pateikusi vārdus, kurus nav teikusi, tas var būt dziļviltojums. Šādā gadījumā parasti ir jāatklāj mākslīgā izcelsme. Arī šķietami nevainīgs joks var kļūt maldinošs, ja to izrauj no konteksta.

Virtuālie mūziķi un mākslinieciska fikcija

AI dziesma pati par sevi nav aizliegta. Ja balss imitē reālu personu vai video rada autentiska priekšnesuma iespaidu, jāvērtē gan pārredzamības prasības, gan citas personas un autortiesības. Mākslinieciskam, satīriskam un fikcionālam saturam regulā paredzēts elastīgāks atklāšanas veids, lai netraucētu darba baudīšanu.

AI raksti ziņu portālos

Ja AI radīts teksts publicēts ar mērķi informēt sabiedrību par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, var būt pienākums atklāt tā izcelsmi. Taču 50. pants paredz izņēmumu, ja saturam veikta cilvēka pārbaude vai redakcionālā kontrole un par publikāciju uzņemta redakcionālā atbildība. Faktu pārbaude tik un tā paliek redakcijas pienākums.

Bet ko darīt mazajam uzņēmējam Latvijā?

Lielajām platformām ir juristi un atbilstības komandas. Pašnodarbinātam video autoram vai mazam veikalam šāda resursa nav. Tāpēc būtiskākais jautājums nav, cik iespaidīgs ir maksimālais sods, bet vai cilvēkiem vispār saprotami izskaidrots, kā rīkoties. Ja AI saturs var tikt sajaukts ar īstu notikumu, pārredzama norāde ir saprātīgs sākums, taču ne universāla juridiska garantija.

Bailes nav informēšana

Starp «par AI bildi draud 15 miljoni» un «par noteiktu pārredzamības pienākumu pārkāpšanu iespējami lieli sodi» ir milzīga atšķirība. Pirmais biedē, otrais informē. Mākslīgā intelekta laikmetā mums vajag mazāk mākslīgi radītu baiļu un vairāk īstas skaidrības.

Avoti

ES Mākslīgā intelekta akta 50. pants; Regulas 99. pants; NRA publikācija, kas rosināja šo skaidrojumu. Šis ir skaidrojošs autorraksts, nevis individuāla juridiska konsultācija.

LASI TĀLĀK