Politiķis, kurš neko tādu nav teicis
Ja AI video rada iespaidu, ka reāla persona pateikusi vārdus, kurus nav teikusi, tas var būt dziļviltojums. Šādā gadījumā parasti ir jāatklāj mākslīgā izcelsme. Arī šķietami nevainīgs joks var kļūt maldinošs, ja to izrauj no konteksta.
Virtuālie mūziķi un mākslinieciska fikcija
AI dziesma pati par sevi nav aizliegta. Ja balss imitē reālu personu vai video rada autentiska priekšnesuma iespaidu, jāvērtē gan pārredzamības prasības, gan citas personas un autortiesības. Mākslinieciskam, satīriskam un fikcionālam saturam regulā paredzēts elastīgāks atklāšanas veids, lai netraucētu darba baudīšanu.
AI raksti ziņu portālos
Ja AI radīts teksts publicēts ar mērķi informēt sabiedrību par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, var būt pienākums atklāt tā izcelsmi. Taču 50. pants paredz izņēmumu, ja saturam veikta cilvēka pārbaude vai redakcionālā kontrole un par publikāciju uzņemta redakcionālā atbildība. Faktu pārbaude tik un tā paliek redakcijas pienākums.
Bet ko darīt mazajam uzņēmējam Latvijā?
Lielajām platformām ir juristi un atbilstības komandas. Pašnodarbinātam video autoram vai mazam veikalam šāda resursa nav. Tāpēc būtiskākais jautājums nav, cik iespaidīgs ir maksimālais sods, bet vai cilvēkiem vispār saprotami izskaidrots, kā rīkoties. Ja AI saturs var tikt sajaukts ar īstu notikumu, pārredzama norāde ir saprātīgs sākums, taču ne universāla juridiska garantija.
Bailes nav informēšana
Starp «par AI bildi draud 15 miljoni» un «par noteiktu pārredzamības pienākumu pārkāpšanu iespējami lieli sodi» ir milzīga atšķirība. Pirmais biedē, otrais informē. Mākslīgā intelekta laikmetā mums vajag mazāk mākslīgi radītu baiļu un vairāk īstas skaidrības.
Avoti
ES Mākslīgā intelekta akta 50. pants; Regulas 99. pants; NRA publikācija, kas rosināja šo skaidrojumu. Šis ir skaidrojošs autorraksts, nevis individuāla juridiska konsultācija.