10 prompti, kurus ir vērts saglabāt
Internetā netrūkst sarakstu ar “100 labākajiem ChatGPT promptiem”.
LasītJAUNĀKAIS
15 IERAKSTI
01
AI mums nozog latviešu valodu. Vai varbūt mēs paši to viņam atdodam?
Es pēdējā laikā lasu daudz tekstu, kurus ir rakstījis mākslīgais intelekts.
02
Es mēģināju iztēloties 72 stundas bez interneta. Pēc septiņām minūtēm radās problēmas.
Sākumā tas neizklausās tik traki.
03
Ko īsti var izdarīt ENINS.MEDIA?
Video, web, AI, kampaņas un digitāli produkti cilvēku valodā.
#DIENASDOMA27.08.2026
Gatavs nozīmē publicēts. Viss pārējais ir melnraksts ar labu attaisnojumu.
Es trīs nedēļas laboju vienu lapu, ko neviens nebija redzējis.
PROJEKTI
06- RADIO BEZ IZVĒLESLIVE
- ENINS.BLOGLIVE
- AI SPĒLE ĢIMENĒMBŪVĒJAS
- VIDEO PIPELINEBŪVĒJAS
ARHĪVS
HRONOLOĢISKI
Tu nopirki filmu. Izrādās, ka nopirki cerību.
Internetā ir poga “PIRKT”. Tā ir ļoti skaista poga. Vienīgā problēma: reizēm tā nenozīmē “pirkt”.
Lūdzu, atskaņojiet Latviju. Vismaz 30%.
Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio plānots pakāpeniski palielināt līdz 30%. Bet vai procentu zīme pati spēj radīt pieprasījumu pēc Latvijas mūzikas?
Latvijas Radio aizgāja pēc kafijas. Atgriezās kā LSM Izklaide.
Tu nospiedi “Follow” Latvijas Radio. Dažus gadus vēlāk izrādās, ka esi pieteicies izklaidei. Par jauno LSM sociālo tīklu loģiku un vienu mazliet dīvainu auditorijas mantojumu.
AI, režija un dizains: trīs prasmes, ar kurām ideju pārvērst reālā darbā
Ir diezgan viegli tikt pie idejas. Daudz grūtāk ir panākt, lai no tās beigās kaut kas sanāk.
Kāpēc labākās sarunas bieži notiek mašīnā?
Ir vietas, kur cilvēki speciāli iet sarunāties. Kafejnīcas, restorāni, virtuves galdi, dīvāni. Reizēm pat tiek pateikts tas mazliet biedējošais teikums: “Mums vajag parunāt.” Un tad ir mašīna. Vieta, kurā neviens īpaši nav plānojis runāt par dzīvi. Bija vienkārši jāaizbrauc līdz Rīgai, mājās vai uz veikalu pēc piena. Pēc četrdesmit minūtēm piens joprojām nav nopirkts, toties tu zini, ko cilvēks blakus patiesībā domā par darbu, attiecībām, savu tēvu un pēdējiem pieciem dzīves gadiem. Kaut kā mašīnai piemīt ļoti savāda spēja no parasta brauciena uztaisīt sarunu, kuru neviens nebija ieplānojis.
Lieli mākslinieki mazā kafejnīcā
Ir kaut kas mazliet absurds brīdī, kad cilvēks, kuru esi pieradis redzēt televīzijā, koncertzālē vai uz lielas festivāla skatuves, pēkšņi stāv dažus metrus no tava galdiņa. Nav milzīga LED ekrāna. Nav barjeras starp skatuvi un skatītājiem. Nav tūkstoš cilvēku pūļa, kurā pazust. Ir kafejnīca. Daži galdi. Cilvēki ēd, dzer vīnu, sarunājas. Kāds vēl pēdējā brīdī pārbīda krēslu. Virtuvē turpinās sava dzīve. Un tad sākas koncerts. Man pēdējā laikā ir bijusi iespēja uz to paskatīties no otras puses. Nevis tikai atnākt uz gatavu pasākumu, bet redzēt, kā mazā vietā mēģina notikt kaut kas, kas pēc savas būtības ir daudz lielāks par pašu telpu.
Mēs visu laiku gaidām, kad sāksies īstā dzīve
Ir tāda dīvaina sajūta, ka dzīve visu laiku ir mazliet sagatavošanās stadijā. Vēl jāpabeidz šis darbs. Jāsakārto nauda. Jāsalabo tas, kas salūzis. Jāatbild uz ziņām. Jāpabeidz projekts. Jāsagaida nākamais mēnesis. Tad būs mierīgāk. Un tad beidzot varēs dzīvot. Problēma ir tāda, ka tas “tad” uzvedas diezgan nekaunīgi. Tiklīdz tu tam pietuvojies, tas paiet vēl dažus metrus uz priekšu.
