Kad cilvēkam uzlauž Facebook, bet mediji atrod viņa izmisumu

Par vienu virsrakstu, vienu uzlauztu kontu un žurnālistiku, kurā emocijas reizēm izrādās svarīgākas par pašu notikumu.

Kad cilvēkam uzlauž Facebook, bet mediji atrod viņa izmisumu

Ir cilvēki, kuriem uzlauž Facebook kontu. Un ir redakcijas, kuras pat no šāda notikuma spēj izveidot nelielu emocionālu katastrofu.

Portāls Santa.lv publicējis rakstu ar virsrakstu: «Mana dzīve šobrīd ir drūms un smags periods.» Dīdžejs Ex da Bass izmisumā lūdz palīdzību. Izklausās nopietni. Atveram rakstu, un viena no konkrētajām problēmām izrādās uzlauzts Facebook konts.

No kiberdrošības līdz emocionālai drāmai

Protams, konta uzlaušana nav nekāds sīkums. Cilvēkam, kurš sociālos tīklus izmanto profesionāli, tas var nozīmēt zaudētus kontaktus, reputācijas riskus, finanšu zaudējumus un stresu. Turklāt mūziķis ir runājis arī par smagu personisku dzīves periodu. Nav pamata šīs izjūtas apšaubīt vai noniecināt.

Taču no visa notikuma virsrakstā izcelts nevis kiberdrošības apdraudējums, nevis krāpšanas mehānisms, bet cilvēka izmisums. Jo izmisums, šķiet, ir labāks virsraksta materiāls nekā divpakāpju autentifikācija.

Ja nav katastrofas, palīdzēs formulējums

Frāze «izmisumā lūdz palīdzību» nav neitrāls notikuma apraksts. Tā ir emocionāli spēcīga interpretācija, kas lasītāju sagatavo dramatiskam stāstam. Varbūt šī interpretācija ir pamatota. Taču žurnālistikas uzdevums ir ne tikai pārstāstīt emocijas, bet arī paskaidrot, kas noticis un kāpēc tas ir svarīgi.

Bija iespējams izveidot noderīgu materiālu par sociālo tīklu drošību, krāpnieku metodēm un lielo platformu atbalsta sistēmu trūkumiem. Virsrakstā galvenais varonis tomēr ir izmisums. Facebook konts paliek otrā plāna lomā.

Cilvēks nav virsraksta izejmateriāls

Kritizēt redakcionālu pieeju nenozīmē smieties par cilvēku, kuram radušās problēmas. Gluži pretēji. Tieši tāpēc, ka cilvēks pārdzīvo sarežģītu periodu, medijam būtu īpaši rūpīgi jāizvērtē, kā pasniegt viņa publiskos izteikumus.

Cilvēka ievainojamība nav bezmaksas emocionālais materiāls virsrakstam. Pat ja pats cilvēks savā video ir emocionāls, redakcijai nav obligāti šī emocionalitāte vēl jāpastiprina. Žurnālists nav tikai mikrofons. Viņš ir arī filtrs. Vismaz tā tam vajadzētu būt.

Bet vai mēs vēl lasām ziņas?

Uzmanība ir kļuvusi par preci. Virsraksts ir iepakojums. Klikšķis ir mērījums. «Mūziķim uzlauzts Facebook konts» ir informācija. «Mūziķis izmisumā lūdz palīdzību» ir intriga. Abas frāzes var attiekties uz vienu notikumu, bet rada pilnīgi atšķirīgu priekšstatu.

Medijam nav tikai jāpanāk, lai cilvēks atver rakstu. Tam būtu arī jāpanāk, lai pēc izlasīšanas cilvēks pasauli saprastu mazliet labāk.

Un tomēr. Kā ar to Facebook?

Pēc šāda raksta būtu vērtīgi uzzināt, kā rīkoties līdzīgā situācijā. Kur ziņot par uzlauztu kontu? Kā aizsargāt pārējos profilus? Kā atpazīt krāpnieciskas saites? Ko darīt, ja ar kontu saistīta maksājumu karte? Šīs atbildes varētu noderēt tūkstošiem lasītāju.

Varbūt pienācis laiks mazliet mazāk ekspluatēt cilvēku emocijas un mazliet vairāk izskaidrot notikumus. Jo šajā stāstā ir divas ļoti atšķirīgas vajadzības.

Cilvēkam vajadzēja palīdzību ar Facebook. Medijam vajadzēja virsrakstu.

Avots un piezīme

Santa.lv publikācija. Šis ir viedokļraksts par mediju virsrakstu veidošanas praksi, nevis mūziķa personisko pārdzīvojumu vērtējums.

Praktiski: kā atgūt uzlauztu Facebook kontu?

Ja tavs Facebook konts ir uzlauzts, ar dramatisku virsrakstu nepietiek. Esam sagatavojuši konkrētu rīcības ceļvedi: Uzlauzts Facebook konts. Ko darīt pirmajās 15 minūtēs?.

LASI TĀLĀK