Nav jāskatās acīs
Varbūt viena no mašīnas lielākajām priekšrocībām ir pavisam vienkārša: tev nav visu laiku jāskatās uz otru cilvēku. Viens skatās uz ceļu, otrs pa logu. Ik pa laikam paskatāties viens uz otru, bet neviens to negaida. Pie galda klusums reizēm sāk kļūt smags. Pēc dažām sekundēm rodas sajūta, ka kādam kaut kas būtu jāsaka. Mašīnā klusums ir normāls. Var piecas minūtes neko neteikt, kamēr skan radio un aiz loga pazūd mājas. Un tad pēkšņi viens pasaka: “Zini, es pēdējā laikā par kaut ko domāju.” Šis teikums mašīnā var aizvest daudz tālāk nekā pati mašīna.
Neviens nevar aiziet
Tam, iespējams, ir arī mazliet mazāk romantisks izskaidrojums. Jūs abi esat piesprādzēti. Ja saruna kļūst neērta, nevar vienkārši piecelties, aiznest krūzi uz virtuvi un sākt ļoti ieinteresēti pētīt ledusskapja saturu. Jābrauc tālāk. Protams, teorētiski vienmēr var pateikt: “Pieturi te.” Bet lielākoties nepietur. Un varbūt tieši tāpēc dažas sarunas beidzot tiek pabeigtas.


